Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +2°C 
«Esmu bijis laimesbērns visu dzīvi. Kas var būt vēl foršāks kā dzīvot bezatbildīgu dzīvi? Bērns ir pilnīgi bezatbildīgs, jo par viņu atbild tēvsmāmiņa. Ak Dievs, ja man kā pieaugušam cilvēkam būtu kāds, kas visu laiku rūpējas, lai es būtu priecīgs un laimīgs!» žurnālam Ieva sacījis Imants.
Un tāds cilvēks, kas Imanta dzīvē ienes harmoniju, prieku un bezrūpību viņam blakus ir jau 26 gadus – sieva Agra. «Man ir – Agriņa! Tāpēc jau es esmu laimesbērns! Tāpēc ir
jāatrod īstā otrā pusīte – tas ir cilvēks, kas rūpējas par to, lai tu varētu bezatbildīgi un laimīgi dzīvot,» saka komponists.
Nereti izskanējis viedoklis, ka Agra pašaizliedzīgi ziedojusies vīra talantam – dzīvojusi viņam, noliekot malā savas ambīcijas. Vaicāts, ko liek pretī Agras pašaizliedzībai, viņš atbild: «Lieku pretī to, ka es viņu dievinu. Viņa ir augstākā un lielākā dāvana, ko esmu saņēmis. Agriņa būs dusmīga, ja jūs teiksiet, ka viņa kaut ko ziedo, viņa tā neuzskata. Bet vispār jau cilvēku attiecības nebalstās uz to vien, ka viens otram izdara kādu pakalpojumu, ar to ir par maz. Pamats parasti ir cits, un tas ir nemateriālas dabas – mīlestība,» tā viņš.
Viņu mīlasstāsta sākums, kas iekvēlojās pirms gadsimtu mijas, gan nebija vienkāršs. Tolaik Kalniņš bija precēts vīrietis, bet Agra, kura ir 21 gadu jaunāka par slaveno komponistu, dzīvojusi komunālā dzīvoklī Rīgā. Viņa savulaik bija precējusies ar mūziķi Igo. Liepājā Imants un Agra tikušies nelielā viesnīciņā un sapratuši – viens bez otra vairs nevar. Šīm jūtām viņi nespēja pretoties. Agra kļuva par Imanta piekto sievu.
