Rīga +2°C 
- Ingvera sakni uz divām dienām iemērc ūdenī, lai kārtīgi sasūcas.
- Tad iestāda podā mitrā augsnē vismaz 10 cm zem zemes un uzmana, lai augsne ir kārtīgi mitra līdz brīdim, kad ingvers sāk dzīt asnus.
- Kolīdz parādās pirmā lapa, jāurķējas podā un jāsameklē jaunais augs, kuru mātesaugs izveidojis, – to nolauž un pārstāda citā podā.
- Mātesaugu atstāj turpat un gaida jaunu lapu – tas turpina dzīt jaunus dzinumus, kurus atkal lauž nost un stāda atsevišķi.
- Maija beigās ingveru izstādījām siltumnīcā. Jāstāda padziļi, pat 20 centimetru dziļumā, galvenais, lai kaut kas zaļš ir ārā. Jo dziļāk aprušināts, jo lielāka sakne veidosies.
- Vēlāk par jūnija vidu jauno ingveru nav vērts stādīt – tas nepaspēs izaugt.
- Ingveram vajag mitrāku augsni nekā visiem citiem, tas ir ļoti mitrumprasīgs. Citi augi nopūtu no tāda ūdens daudzuma, bet ingveram tieši laikā!
- Novācām 1. septembrī, bet tikai tāpēc, ka vajadzēja atbrīvot vietu redīsu sēšanai, citādi kādu laiku vēl varēja atstāt augt.
- Labākais pašaudzētajam ingveram ir tas, ka nav stiegraino, nesakožamo šķiedru, – sakne ir sulīga un viendabīga. Pašaudzētam ingveram nav arī tāda brūna miza, kāda ir lielveikalos nopērkamajiem – miziņa tikko izraktai saknei ir maiga un lietojama, griez tik šķēlītēs un liec pie ēdieniem un dzērieniem!
Foto: no personiskā arhīva
