Kāpēc kaķi apkašņā ēdienu?

Instinktu loma

Daži mājdzīvnieku uzvedības pētnieki uzskata, ka tieši kaķiem, salīdzinot ar citiem cilvēku piejaucētajiem dzīvniekiem, visizteiktāk saglabājušies senču instinkti. Tas nozīmē, ka ēdiena aprakšanu varētu sasaistīt ar pirmatnējiem un pašiem svarīgākajiem refleksiem, kā, piemēram, elpošana. Taču, ko līdz skābekļa piegāde organismam, ja tas cieš badu?

• Tāpēc vēlme aprakt ēdiena bļodiņu, iespējams, saglabājusies kā instinkts paslēpt pusdienu atliekas no konkurentiem un tā nodrošināties situācijai, kad vajadzēs apmierināt savu pamatvajadzību – remdēt izsalkumu. Jo savvaļā kaķi ne katru dienu tiek pie medījuma, šādas ēdienu paslēptuves viņiem ir ļoti svarīgas izdzīvošanai.
• Iespējams, ka otrs iemesls, kāpēc kaķis vēlas paslēpt maltītes paliekas, ir izdabāt ne mazāk svarīgam instinktam – tieksmei pēc tīrības. Kaķi, kas jau pēc dabas ir plēsēji, nevar atļauties atstāt aiz sevis lietiskos pierādījumus – tos var atklāt gan par viņu lielākie plēsēji, kas savvaļā dzīvojošu kaķveidīgo sugu apdraud, gan arī būt kā brīdinājuma signāls tiem, kurus astainis pats vēlas nomedīt. Tāpēc, ja barībai ir spēcīga un patīkama smarža, aprakt neapēsto ir kaķa dabiska vēlme.
• Var novērot arī pretēju efektu – kaķis kašņājas pie ēdiena trauka, kad ir izbadējies vai nav pilnībā apmierinājis izsalkumu. Tā tavs mīlulis it kā cenšas no grīdas izrakt savus iekrājumus, kuri tur būtu bijuši paslēpti. Šādi atkal ierunājies no aizvēstures saglabājies instinkts, kas liek piepildīt vēderu līdz sāta sajūtai. Tāpēc, ja novēro, ka kaķis bieži kašņā barības trauku, iespējams, porcijas, ko pasniedz, ir viņam par mazām. Turpini barot kaķi laikos, kādos ierasts, taču pakāpeniski palielini barības apjomu un pavēro mīluļa uzvedību, Ja kaķis sajutīs, ka ēdienreize pilnībā remdē izsalkumu, tas pārstās kašņāties ēšanas laikā.
• Tāpat pievērs uzmanību, vai ēdiena aprakšana un izrakšana nav saistīta ar gadalaiku – biežāk to novēro agri pavasarī vai vēlu rudenī. Iespējams, ka dzīvnieka apetīte pieaug saistībā ar vitamīnu trūkumu organismā. Bada sajūtu var pastiprināt arī iekšējie parazīti, tāpēc divreiz gadā veiciet kaķa attārpošanu.
• Vēl viens no iemesliem ēdiena aprakšanai varētu būt saistīts ar rūpēm par savu teritoriju. Kaķi mēdz to iezīmēt pa perimetru, uzskatot, ka viss jūsu mājoklis ir arī viņa īpašums. Un mazais saimnieks necieš, ja tajā uzrodas nelāgas smakas. Iemesls, kas kaķim liek apkašņāt barības trauku, tik tiešām var izrādīties nepatika pret jūsu sagādātās maltītes smaržu. Pārliecinies, vai mīlulim pasniegtā sausā barība nav ilgi stāvējusi atvērtā iepakojumā, tai novadējusies smarža. Vai – gluži pretēji – tā uzsūkusi apkārtējo produktu smaržu, varbūt pat sākusi bojāties, ir iepelējusi. Iespējams, ka nepatika ir pret kaķim nepazīstamu lētu sauso barību – tā viņam var šķist ar pārāk skābu smārdu.
• Ja kaķis kategoriski atsakās no iegādātas kvalitatīvas sausās barības, cenšas to apkašņāt, par iemeslu var būt arī fakts, ka kaķis nejūtas izsalcis, vai arī to boikotē tāpēc, ka jaunās barības smarža tam nešķiet pazīstama.
• Vēl viens no minējumiem, kāpēc kaķim būtu jāslēpj sava maltīte, ir konkurentu esamība. Savvaļā kaķi dzīvo grupējumos, kur ir izteikta hierarhija, kaķis zina, kas un kad viņam pienākas. Savukārt cilvēka mājoklī, kur bez saimnieka un paša ūsaiņa vēl mīt citi mājdzīvnieki, apkārt skraida bērni, ik pa laikam viesojas svešāki ļaudis, kaķis var justies apjucis un apdraudēts, tāpēc instinkti liek maltītes atliekas noslēpt drošākā vietā. Īpaši šāda tieksme var būt kaķim, kurš iepriekš piedzīvojis ilgstošu bada sajūtu.

Raksta turpinājums: