Rīga +2°C 
Iniciatīvas autors Maksims Revunovs norāda, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kuri dzīvo ārpus Rīgas, bet strādā galvaspilsētā, tādējādi regulāri izmanto «par rīdzinieku naudu izbūvēto infrastruktūru – ceļus, ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, ielas apgaismojumu», taču šie iebraucēji nodokļus maksā pašvaldībās, kurās ir deklarējuši savu dzīvesvietu, piemēram, Mārupes novadā, Jūrmalas pašvaldībā.
Iniciatīvas pārstāvja ieskatā, satiksmes infrastruktūra nolietojas ātrāk, bet par tās atjaunošanu un attīstīšanu maksā rīdzinieki. «Rīgas budžeta nauda tiek tērēta, lai uzturētu infrastruktūru, bet citas pašvaldības saglabā naudu un attīsta savu infrastruktūru ar mazākiem ieguldījumiem, proti, Rīga kalpo kā citu pašvaldību donors», iniciatīvā skaidro Revunovs, aicinot Rīgā izveidot īpašas zonas, kurās privātiem transportlīdzekļiem ir noteikta iebraukšanas maksa.
Iniciatīvas autors piedāvā, ka minētās zonas varētu sakrist ar Rīgas plānu par zemo emisiju zonas ieviešanu.
«Manas rūpes ir tieši par taisnīgumu – lai rīdziniekiem nav jāmaksā par savas pilsētas infrastruktūru dubultā: gan par sevi, gan par citiem,» uzsver Revunovs.
Iniciatīvas autors uzskata, ka ieguvumi būs vairāki – samazināsies transportlīdzekļu skaits Rīgā, galvaspilsēta iegūs jaunu budžetu ieņēmumu avotu, kā arī Latvijas iedzīvotāji tiks mudināti izmantot videi draudzīgākus transporta veidus.
