Divi
- Metapneimovīruss pats par sevi nav nekāds jaunums. Tas bijis mūsu vidū jau pirms kovida pandēmijas un uzskatāms par tipisku sezonas spēlētāju – vērtējot pēc biežuma un sastopamības,
tas stāv uz viena pjedestāla ar paragripas vīrusu un adenovīrusu.
Pēc uzbūves gan tas ļoti līdzinās respiratori sincitiālajam vīrusam jeb RSV, un tiem abiem arī patīk ieperināties sīkajos elpceļos jeb bronhiolās.
- Ar metapneimovīrusu var inficēties jebkurā vecumā, un saslimšanas formas var būt no ļoti vieglas, kad cilvēks pat īsti nejūtas slims – varbūt dažas dienas ir jokains kakls vai nelielas iesnas –, līdz pat nopietnam bronhiolītam (kas vairāk raksturīgs maziem bērniem) vai pneimonijai.
Taču, pat ja vīruss sagādā lielākas neērtības, tāpat vairākums inficēto atveseļojas pāris nedēļu laikā.
Izņēmums ir vien imūnsupresēti pacienti, kuriem kādas hroniskas vainas vai orgānu transplantācijas dēļ jālieto imūnsistēmu nomācoši līdzekļi. Šiem cilvēkiem jebkura sezonāla slimība var būt bīstama, tāpēc jāsargājas jo īpaši.
- Kas attiecas uz frāzi – nav ne vakcīnu, ne zāļu… Tas nav melots, bet vienlaikus tas arī nav nekas īpašs. Arī pret lipīgo iesnu vīrusu un daudziem citiem, kas sezonāli izraisa elpceļu slimības, nav ne vakcīnu, ne specifisku zāļu.
Tāpat kā sirgstot ar citiem sezonas vīrusiem, arī ārstējoties no metapneimovīrusa, jālieto preparāti pret simptomiem.
Ja ir galvassāpes, lauž kaulus, ir temperatūra, jālieto p