Rīga +2°C 
Pelašķis
Līdz 70 cm augsts lakstaugs ar stingru, īsi apmatotu stublāju, kas ziedkopā zarojas. Ir gan rozetes lapas, gan sēdošas stublāja lapas. Visas lapas sīki, vairākkārt plūksnaini dalītas. Ziedi kurvīšos stublāja galā. Mēlziedi 5, balti, reti iesārti, mēlzieda gals ar sīkiem zobiņiem. Stobrziedi pelēcīgi balti. Auglis – plakans sēklenis. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Līdzīgās sugas: vītolu ķērmelīte Ptarmica cartilaginea, kas augumā līdz 130 cm, mēlziedi 8–14, un šķavu ķērmelīte P. vulgaris, kura augumā līdz 70 cm, mēlziedi 7–8, un abām šīm sugām lapas veselas, nedalītas, ar zobainu malu. Vītolu ķērmelīte aug mitrās palieņu pļavās.
Interesanti
Auga latīniskais nosaukums Achillea saistīts ar sengrieķu eposu, kurā mitoloģiskais varonis Ahillejs savu kaujinieku ievainojumus esot ārstējis ar pelašķiem.
Pelašķi garšo ganību dzīvniekiem, sevišķi aitām. Tāpēc nav brīnums, ka šos augus dažviet sauc arī par aitu zāli. Vēl citur – ežu zāles, mēra puķes, tītarzāle u. c.
Rūgtvielu dēļ, ko satur pelašķi, tos agrāk izmantoja, apiņu vietā pievienojot alum.
Jaunas, svaigas lapiņas var pievienot salātiem, tomēr tās ir rūgtas.
