SPIED ŠEIT un aplūko svētku piedāvājumu! ? 
PHP info: Failed SQL: SELECT `id`, `created_at`
FROM `metrics_portal`
WHERE `session_id` = 'eef250p65gbmp9jvppa0nqfsid'
AND `created_at` > NOW() - INTERVAL 15 MINUTE
ORDER BY `id` DESC
LIMIT 1 database said: SQLSTATE[42S02]: Base table or view not found: 1146 Table 'santa.metrics_portal' doesn't exist in /var/www/santa.lv/system/libraries/database/drivers/MySQL.php on line 17 (1024)
PHP info: Failed SQL: INSERT INTO metrics_portal (action, user_ip, user_id, article_id, session_id, session_time, created_at, path, value, source, campaign, referrer, has_sub, is_plus) VALUES (&action, &user_ip, NULL, &article_id, &session_id, NULL, &created_at, NULL, NULL, &source, NULL, NULL, &has_sub, &is_plus) database said: SQLSTATE[42S02]: Base table or view not found: 1146 Table 'santa.metrics_portal' doesn't exist in /var/www/santa.lv/system/libraries/database/drivers/MySQL.php on line 17 (1024)
Linda Apse: Veiksme visu līdzšinējo dzīvi ir bijusi mans sabiedrotais
Mēs tiekamies grāmatu autores Lindas Apses mājās – viņas dzīvoklī, kas lieliski raksturo arī pašu namamāti. Tas ir diezgan askētisks, bet ar tādu franču boutique dizainīguma šarmu. Kad lasīsi šo interviju, viņa jau būs devusies uz Spāniju pie sava mīļotā vīrieša Jāņa Jurkāna.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
Novembrī iznāks Lindas trešā grāmata – par šahu un Danu Reiznieci-Ozolu. Un, tā kā netiekamies pirmo reizi, atļaujam sev vienai otru uzrunāt uz tu.
– Kas šobrīd ir Linda Apse?
– Esmu 51 gadu jauna sieviete. Varētu teikt, self-made woman – sieviete, kura pati sevi ir izveidojusi. Visu dzīvē esmu sasniegusi ar smagu, rūpīgu darbu. Ja man jautātu, kas ir mana galvenā rakstura īpašība, es teiktu – pašdisciplīna un neatlaidība. Attiecībā pret sevi man ir augsti standarti visās jomās – gan intelektuāli, gan estētiski, gan ētiski.
– Kas tevi ir veidojis kā personību?
– Noteikti – vide. Pārsvarā augu pie vecmāmiņas un vectētiņa. Tur iemācījos darba tikumu.
Izrādos pati sev, jo man patīk sev patikt.
Ļoti lielā mērā to, kas esmu šodien, ir veicinājis sports. No piecu gadu vecuma vecmāmiņa mani veda uz peldēšanu. Peldēšana ir individuāls sporta veids, kurā tu cīnies pati ar sevi, līdz šī cīņa kļūst par pieradumu un atkarību. Vēlāk skrēju maratonus – atkal vajadzēja pārbaudīt savu varēšanu. Zināju, ka nekļūšu par republikas čempioni, un tas arī nebija mērķis, bet garās distances trenēja gribasspēku un izturību. Gribasspēks patiesībā trenē pašcieņu, jo beigās, kad esi noskrējis tos kilometrus, ir gandarījums ne jau par rezultātu, bet par to, ka neesi uzdevis. Šis ir moments, kas man nemitīgi liek pierādīt sev, nevis citiem, ka es varu. Arī šodien – lai kā man dažreiz negribētos, es piespiežu sevi celties, braukt uz baseinu, nopeldēt savus četrus kilometrus, atnākt mājās, izritināt paklājiņu, kārtīgi izstaipīties, cilāt hanteles. Arī šajā jomā man ir savi izaicinājumi. Piemēram, izvirzu mērķi iesēsties špagatā vai stāvēt uz galvas. Tas nenotiek vienā dienā. Es to nedaru uz skatuves un lai izrādītos. Izrādos pati sev, jo man patīk sev patikt.
