SPIED ŠEIT un aplūko svētku piedāvājumu! ? 
PHP info: Failed SQL: SELECT `id`, `created_at`
FROM `metrics_portal`
WHERE `session_id` = 's05n29kgd1531i81b0db61aafr'
AND `created_at` > NOW() - INTERVAL 15 MINUTE
ORDER BY `id` DESC
LIMIT 1 database said: SQLSTATE[42S02]: Base table or view not found: 1146 Table 'santa.metrics_portal' doesn't exist in /var/www/santa.lv/system/libraries/database/drivers/MySQL.php on line 17 (1024)
PHP info: Failed SQL: INSERT INTO metrics_portal (action, user_ip, user_id, article_id, session_id, session_time, created_at, path, value, source, campaign, referrer, has_sub, is_plus) VALUES (&action, &user_ip, NULL, &article_id, &session_id, NULL, &created_at, NULL, NULL, &source, NULL, NULL, &has_sub, &is_plus) database said: SQLSTATE[42S02]: Base table or view not found: 1146 Table 'santa.metrics_portal' doesn't exist in /var/www/santa.lv/system/libraries/database/drivers/MySQL.php on line 17 (1024)
Baiba Sipeniece-Gavare: Patiesībā man ir bijušas iedalītas švakas kārtis. Vieni sešnieki
BAIBA SIPENIECE-GAVARE mums tāda ir viena. Kuram patīk, kuru nokaitina, bet ar savu enerģiju vienmēr izraisa viļņošanos. Un viņai nav žēl ar to dalīties. Iespējams, tieši to mums šajos laikos ļoti vajag.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Aiga Rēdmane)
– Man ir piedāvājums – runāsim par šābrīža izjūtām! Tava dzīve jau ir gana izpreparēta – cik nu to esi ļāvusi. Runāsim par to, kā saglabāt līdzsvaru, kad kuģis šūpojas kā vētrā!
Izšķirīgos brīžos dodu priekšroku taisnai valodai. Tā nu esmu uzbūvēta.
– Es gan arī pati neesmu šo laiku līdz galam sapratusi. To jau tikai vēlāk, ar vēsu prātu varēs saprast
Šobrīd es brīžiem pilnīgi jūtos jau kā, piedodiet, pilsoņu karā. Tāds intelektuālais pilsoņu karš, kur darbojas labi organizatori un prasmīgi izmanto cilvēku aizvainojumu, tad cilvēki kurbulējas aizvien vairāk. Un meklē pamatojumus, kāpēc viņi drīkst nevakcinēties.
Man nesen Madonā bija izrāde, un mīļa draudzene atsūta ziņu, ka nevarot nākt, jo neesot vakcinēta. Un es domāju – nu žēl, tu man mīļa, bet tā taču ir tava izvēle, kāpēc tu liec man justies par to neveikli? Mana mamma savos astoņdesmit pirmā aizskrēja, visi radinieki apzinīgi gāja, jo saprata, ka tas ir katra mazais ieguldījums sabiedrības labā. Kāpēc man tas ir skaidrs un citiem nav? Ja kāds reiz šo visu pētīs, ar lielu interesi izlasīšu skaidrojumus.
Bet laikam jau, kamēr dzīve nepasniedz kādu skarbu mācību šajā sakarā, tikmēr neko neiestāstīsi. Tomēr vai tad tiešām vari būt empātisks pret citiem tikai tad, ja tev kāds tuvs nomirst vai pats saslimsti? Bet tas ir traks temats. Es gan, par laimi, neesmu pazaudējusi draugus. Teiksim tā – gandrīz nemaz. Gandrīz visi izrādījās savējie, kas saprot situācijas nopietnību. Mēs šogad Jāņos saskaitījāmies, un es atviegloti nopūtos – fū, visi ir!
